Kā izvēlēties durvju enģu izmēru
Durvju eņģes ir viena no tām detaļām, par kurām ikdienā bieži neaizdomājamies – līdz brīdim, kad durvis sāk čīkstēt, ķeras vai nosēžas. Pastāv uzskats, ka eņģes jāizvēlas tikai atkarībā no durvju svara. Taču praksē eņģu noslodze var būt ievērojami lielāka, jo uz tām iedarbojas dažādi papildu faktori – intensīva lietošana, durvju aprīkojums, montāžas īpatnības un pat vēja slodze. Lai izvairītos no vērtnes un kārbas bojājumiem un nodrošinātu ilglaicīgi kvalitatīvu durvju funkcionalitāti, eņģu izvēlē vienmēr jāparedz drošības rezerve. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskām ēkām – bērnudārziem, slimnīcām, skolām, administrācijas ēkām –, kur durvis tiek lietotas bieži un intensīvi.
Galvenie faktori, kas ietekmē eņģu izvēli
Lai durvis kalpotu droši un ilglaicīgi, noteikti jāņem vērā arī šie kritēriji: •
- durvju lietošanas vieta - dzīvojamā vai sabiedriskā ēka, īpaši jāpievērš uzmanību ēkām ar iespējami nesaudzīgu, nevērīgu vai pat postošu attieksmi (piemēram, skolas, kazarmas, bērnu nami u.c.)
- durvju materiāls - smagas pilnkoka vai metāla durvis prasa stiprākas eņģes nekā vieglas iekšdurvis
- lietošanas biežums - gan dzīvojamā mājā, gan sabiedriskās ēkās būs durvis, kas tiks lietotas biežāk, un citas, kas tiks atvērtas tikai retu reizi
- durvju izmēri - uzmanība jāpievērš īpaši platām durvīm
- eņģu izvietojums un montāža
- atvēršanās virziens - uz āru veramas durvis papildus ietekmē vējš un laika apstākļi
- papildu aprīkojums - durvju aizvērēji, atdures, durvju automātikas, vēršanās secības koordinatori
- sienas konstrukcija
Kad nepieciešama trešā eņģe?
Papildus iepriekš minētajiem faktoriem arī trešās eņģes izmantošana var būtiski ietekmēt slodzes vērtību. Praksē trešā eņģe bieži tiek novietota vidū starp augšējo un apakšējo eņģi, lai radītu vizuālu simetriju un nodrošinātu blīvējumu durvju vidusdaļā. Tomēr noteiktos apstākļos var būt lietderīgi vai pat nepieciešami papildu atbalstu radīt tieši augšējai eņģei, uz kuru iedarbojas galvenie vilces spēki. Aktuāli tas ir gadījumos ar īpaši platām durvīm, kad papildu slodzi augšējai eņģei rada vērtnes proporciju izraisītais sviras efekts. Šādos gadījumos trešā eņģe jānovieto vērtnes augšējā trešdaļā, jo tikai tādā veidā slodzes vērtību iespējams pozitīvi ietekmēt. Iekšdurvju normatīvs (DIN 18101) paredz trešās eņģes izvietojumu 350 mm zem augšējās eņģes. Ārdurvīm šo attālumu, atkarībā no eņģes augstuma, ieteicams samazināt līdz pat 250 mm.
Trešās eņģes izmantošana ne vienmēr nozīmē norādītās slodzes vērtības palielināšanos. Tā darbojas atbalstoši, lai kompensētu papildu slodzes, kas rodas, piemēram, izmantojot durvju aizvērēju vai pie augstas lietošanas intensitātes un tml.
Papildu aprīkojuma ietekme uz eņģēm
Papildu slodzi eņģēm rada arī durvju aizvērēju, automātiku, fiksācijas mehānismu un atduru pielietojums.
Durvju aizvērēji un atvēruma ierobežotāji
Durvju aizvērēji nodrošina vienmērīgu durvju aizvēršanos un paaugstina ēkas energoefektivitāti, taču durvju eņģēm tie rada papildu slodzi.
Izmantojot augšējos durvju aizvērējus, kā arī atvēruma ierobežotājus, ieteicams uzstādīt trešo eņģi durvju augšējā trešdaļā. Durvju aizvērēja pareiza regulēšana ir pamata priekšnoteikums tā ilglaicīgai un nevainojamai darbībai, bet eņģes aizvērēja radītā pretestības rezultātā saņem papildu spēku iedarbību.
Arī integrētie fiksācijas mehānismi rada iepriekš neizrēķināmu papildu slodzi eņģu tehnikai, tāpēc, izmantojot vērtnes atvēruma fiksācijas funkciju, jāparedz pietiekama drošības rezerve eņģēm.
Aizvēršanās secības koordinators
Divviru durvju gadījumā, ja tiek izmantots aizvēršanās secības koordinators, jānodrošina kontrolēta un amortizēta aktīvās vērtnes aizvēršanās, lai vēršanās izraisītie spēki netiktu 100% pārnesti uz eņģēm.
Arī šajā gadījumā ieteicams uzstādīt trešo eņģi vērtnes augšējā trešdaļā, kas radītu atbalstu augšējai eņģei.
Durvju automātikas
Durvīm ar automātiskās atvēršanas mehānismu optimāls risinājums ir 4 eņģes - viens eņģu pāris vērtnes augšā, otrs - apakšā.
Attālums starp viena pāra eņģēm nedrīkst pārsniegt 350 mm.
Durvju atdures
Lai nebojātu sienu vai mēbeles, kā arī pašu vērtni, uzstādām durvju atduri. Taču, atsitoties pret atduri, rodas sviras efekts, kas rada papildu spēku durvju eņģēm.
Eņģu saudzēšanas nolūkos labāk izvēlēties pie sienas montējamu atduri vai, ja atdure montējama uz grīdas, montēt to apmēram 75% no vērtnes platuma attālumā no eņģes ass slēdzenes virzienā.
Ievērojot šo attālumu, tiek maksimāli samazināta durvju atsišanās ietekme uz eņģēm.
Būvkonstrukcijas
Eņģu slodzi ietekmēt arī tādi faktori kā izvirzītas durvju ailas un citas būvniecības nianses. Tie nav vispārēji aprēķināmi un izvērtējami, bet tie noteikti jāņem vērā, izvēloties eņģes, jo vērtnes pārsvēršanās gadījumā rodas sviras efekts. Vērtnes masa šāda situācijā var ātri radīt bojājumus stiprinājumos, eņģēs vai citās durvju aprīkojuma sastāvdaļās.
Krītošie sliekšņi
Izmantojot krītošos sliekšņus jeb automātiskās durvju blīves, jāpārliecinās, ka tie ir pareizi noregulēti, lai izvairītos no liekas papildu slodzes uz apakšējo eņģi.
Īpaši jāpārliecinās, ka sliekšņa aktivators nespiežas pret kārbas pārfalci, kā arī jāizvairās no nesamērīgi spēcīga blīvējuma spiediena pret grīdu.
Durvju kārbas stiprinājums
Lai sasniegtu maksimālo durvju eņģes noslodzes vērtību, obligāts priekšnoteikums ir visu komponentu pareiza un profesionāla montāža. Būtiski ir nodrošināt drošu kārbas stiprinājumu pie mūra vai karkasa konstrukcijas. Durvīm ar svaru virs 60 kg šajā zonā nepietiek vien ar putu izmantošanu. Caur eņģes stiprinājuma vietu vai ne vairāk kā 100 mm attālumā no eņģes ārējās malas jāveido stabils kārbas savienojums ar sienu ar skrūvju vai dībeļu palīdzību.
Atstarpe līdz grīdai
Durvīm visā atvēršanas leņķī jānodrošina pietiekama atstarpe starp vērtnes apakšējo malu un grīdu. Saskaņā ar DIN 18101 iekšdurvīm noteikta minimālā grīdas atstarpe 7 mm. Nelīdzenu vai slīpi kāpjošu grīdu gadījumā var būt nepieciešams šo vērtību attiecīgi pielāgot. Neliela durvju nosēšanās visā atvēršanas leņķī tehnisko iemeslu dēļ – atkarībā no durvju platuma, svara u. c. – ir uzskatāma par normālu parādību.
Šeit izklāstītie punkti ir uzskatāmi par vispārīgiem ieteikumiem. Praktiskajā pielietojumā, atkarībā no durvju konstrukcijas, lietošanas intensitātes vai uzstādīšanas vietas, bieži vien ir lietderīgi šos aspektus ņemt vērā arī, izvēloties eņģes šaurākām durvīm. Katrā situācijā nepieciešams izvērtēt eņģu potenciālo noslodzi individuāli, ņemot vērā visus papildu faktorus. Lai nodrošinātu durvju un eņģu sistēmas drošu, ilgmūžīgu un kvalitatīvu darbību, būtiski ievērot gan ražotāja rekomendācijas, gan tehniskos normatīvus.
